Produktu zīme "Dabisko pļavu produkts" dabisko zālāju saglabāšanai. Saruna ar Latvijas Dabas fondu
Embedded Files
12.06.2024
Turpinot apzināt pārtikas un dzērienu ietekmi uz vidi EIT Food programmas projektā WISEBITES, sarunājāmies ar Latvijas Dabas fonda pārstāvi Ingu Muižnieci par izzušanas riskam pakļautiem dabiskiem zālājiem un par zīmi "Dabisko pļavu produkts", kas tiek piešķirta ražotājiem, kuri apsaimnieko dabiskās pļavas un ilggadīgos zālājus un ražo produktus, kā arī lauku tūrisma objektiem un amatniekiem.
Iesākumā, lūdzu, pastāstiet, kas ir dabiska pļava un ilggadīgais zālājs un kā ir mainījusies to situācija Latvijā.
Par ilggadīgiem zālājiem dēvējam zālājus ar ilgāk nekā 5 gadu pastāvēšanas vēsturi, tātad tie nav atjaunoti vai iekļauti aramzemes struktūrā. Un arī dabiskās pļavas jeb, pareizāk, dabiskie zālāji ir ilggadīgo zālāju sastāvdaļa (apzīmējumi). To, vai ilggadīgs zālājs ir dabisks, nosaka virkne kritēriju, pēc kuriem tiek izvērtēta zālāja atbilstība ES aizsargājama biotopa statusam.
Situācija, kādā atrodas ES aizsargājamo zālāju biotopi Latvijā, ir dramatiska! Dabas skaitīšanas rezultāti liecina, ka dabiskie zālāji aizņem vien 0.9% no Latvijas kopējās teritorijas, turklāt liela to daļa ir neapmierinošas kvalitātes, kas rada izzušanas risku nākotnē. Kā liecina vēstures dati, pirms aptuveni 100 gadiem dabiskie zālāji aizņēma aptuveni 30% Latvijas teritorijas.
Protams, mums nav jāatgriežas 100 gadu senā pagātnē, jo ir mainījušās lauksaimniecības tehnoloģijas un pieprasījums pēc pārtikas, tomēr nedrīkstam nenovērtēt dabisko zālāju kā ļoti būtiskas ekosistēmas nozīmi un ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Kā ir jāapsaimnieko ilggadīgie zālāji, lai nodrošinātu to vērtību saglabāšanu?
Uz šo jautājumu nevar atbildēt īsi un konkrēti, jo situācijas ir ļoti dažādas un tādēļ arī apsaimniekošanas modeļi būs atšķirīgi. Svarīgi, lai zālāju apsaimniekotājiem par to būtu interese, vēlme mācīties un iepazīt zālāju apsaimniekošanas pieredzes, vajadzības gadījumā kosultējoties ar speciālistu, kurš ieteiks labāko apsaimniekošanas risinājumu konkrētā situācijā.
Latvijas Dabas fonda projektā “GrassLIFE” izveidota brīnišķīga informācijas krātuve par dabisko zālāju atjaunošanu un apsaimniekošanu, ir vērts ieskatīties projekta mājaslapā.
Kāpēc izvēlējāties tieši šādu virzienu - izveidot zīmi “Dabisko pļavu produkts” -, kā vienu no dabisko pļavu aizsardzības veidiem?
Lai mēs nodrošinātu dabisko zālāju kvalitatīvu eksistenci ilgtermiņā, nepietiek tikai ar to, ka stāstām par to nozīmi un vērtību. Mums jārada atbalsta mehānisms, ar kura palīdzību veicināt dabisko zālāju iekļaušanu ražošanā, lai tie nodrošinātu ieņēmumus apsaimniekotājam. Izveidojām zīmolu, ar kura palīdzību popularizēt ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, kuri apsaimnieko dabiskos zālājus un rada produktus vai pakalpojumus.
Ar zīmola palīdzību pievēršam sabiedrības uzmanību problēmjautājumam par dabisko zālāju izzušanu un saglabāšanas nepieciešamību, iepazīstinām ar dabisko pļavu produktiem, lai veicinātu to noietu un tādejādi palīdzētu gūt ieņēmumus ražotājiem, kuri saņēmuši zīmes “Dabisko pļavu produkts” lietošanas tiesības.
Kādas iespējas saskatāt zīmei "Dabisko pļavu produkts", lai tā ilgtermiņā nostiprinātos gan patērētāju, gan ražotāju prātā?
Uzskatu, ka uz dabas vērtību saglabājoša biznesa atbalstu vērstām aktivitātēm būs arvien lielāka ietekme un nozīme. Mēs esam tikai pašā ceļa sākumā. Jāiegulda liels darbs gan ražotāju, gan patērētāju izglītošanā, lai šī zīme Latvijā attīstītos un nostiprinātos. Tas ir nepārtraukts darbs, atbalstot un motivējot ražotājus, iesaistos jaunus, lai mēs Latvijas patērētājiem varētu piedāvāt arvien vairāk produktu. No otras puses jāstrādā ar patērētājiem, jo pieprasījums rada piedāvājumu. Mums visiem iesaistītajiem jāstrādā kopā, tad rezultāti neizpaliks.
Ja skatāmies “Dabisko pļavu produkts” ietvertos produktus, varam atrast arī gaļu un pienu. Kāda ir iespēja paplašināt tieši šo produktu klāstu kā dabisko pļavu produktu, nefokusējoties uz produktu iekļaušanu zīmolā “Dabisko pļavu produkts”, bet vērtējot kopumā?
Gan liellopu, gan aitu gaļai noteikti saskatu lielu potenciālu, jo dabiskie zālāji ir ļoti labi integrējami šajā ražošanās virzienā. Tomēr jāņem vērā šo nozaru specifika un Latvijas patēriņa tendences. Pārsvarā aitkopji un gaļas liellopu audzētāji orientējas uz eksporta tirgiem, kuros pārdod jērus un teļus nobarošanai citās valstīs. Latvijā šie dzīvnieki nobarošanai paliek maz, rezultātā arī iegūtais gaļas apjoms ir neliels.
Diemžēl arī aitas un liellopa gaļas patēriņš Latvijā ir mazs - pārsvarā ēdam cūkgaļu un putnu gaļu. Dabisko zālāju iekļaušana ražošanā nozīmē ekstensīvāku saimniekošanas veidu, tādēļ jāmeklē specifiski tirgi, kuros šādā veidā saražotu produkciju pārdot par atbilstošu cenu. Latvijas patērētāji arvien vairāk sāk novērtēt produktus, kas radīti, saglabājot dabas vērtības, un ir gatavi par tiem maksāt augstāku cenu.
Govs pienam lielu potenciālu nesaskatu, jo piena lopkopība Latvijā izteikti vērsta uz intensīvu ražošanu, kur galvenais uzsvars ir uz iegūtā piena daudzumu. Kaut gan pareizāk kā darbības rezultātu būtu akcentēt peļņu. Eiropas saimniecībās ir sastopama pieredze, kas ir salīdzinoši ekstensīva, dzīvnieku dabiskajā uzvedībā balstīta un peļņu nesoša. Kazu un aitu piens noteikti ir ar lielāku potenciālu, tomēr šajā nozarē darbojas salīdzinoši mazs ražotāju skaits.
Zīme "Dabisko pļavu produkts" tiek piešķirta ražotājiem, kuri apsaimnieko dabiskās pļavas un ilggadīgos zālājus un ražo produktus, kā arī lauku tūrisma objektiem un amatniekiem. Tomēr papildus tam, kāda ir perspektīva Latvijā, lai nodrošinātu zālāju saglabāšanu?
Ilggadīgo zālāju, tai skaitā dabisko zālāju, saglabāšanas perspektīva ir atkarīga no vairāku faktoru kompleksa. Liela ietekme ir subsīdiju politikai, kas tiešā veidā norāda, vai bioloģiskā daudzveidība ir valsts prioritāte. Nozīmīgu lomu spēlē arī zālāju apsaimniekotāja interese par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un palielināšanu savos zālājos, kā arī liela ietekme ir zālāju apsaimniekotāja spējai saskatīt potenciālu šo zālāju izmantošanai uzņēmējdarbībā. Jo vairāk minēto faktoru sakrīt vienā kombinācijā, jo lielāka iespēja, ka dabiskie zālāji tiks saglabāti un pat atjaunoti.
Kāda ir Jūsu motivācija attīstīt šo zīmolu un palīdzēt saglabāt Latvijā dabiskos zālājus?
Jau darbojoties lauksaimniecības nozarē, man radās apjausma (tas gan vairāk bija saistīts ar lopkopības nozari), ka ir iespējams strādāt saskaņā ar dabas procesiem, nenodarot kaitējumu, bet gūstot labumu.
Darbs Latvijas Dabas fondā pie zīmola izstrādes ļāva šo apjausmu nostiprināt un izpaust jau praktiskā līmenī. Man ir prieks, ja varu izmantot savas zināšanas, lai palīdzētu attīstīt dabas vērtībās balstītu biznesu, tādejādi sniedzot savu pienesumu Latvijas dabisko zālāju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Page updated
Google Sites
Report abuse