Minat, ka viens no ilgstpējas mērķiem ir ilgtspējīgāku kafijas audzēšanas metožu un apstākļu veicināšana. Kuras ir ilgtspējīgas (videi draudzīgas) audzēšanas metodes, un kā audzēšanas valstīs veicināt apstākļus to ieviešanai saimniecībās? Vai ir kādas videi draudzīgas lauksaimniecības prakses, ko īpaši izceļat kafijas audzētājiem?

Löfbergs ilgtspējības mērķi un standarti vienmēr ir bijuši ļoti nozīmīgi, un kā ģimenes uzņēmums mēs veicam rūpīgas un ilgtermiņa izvēles, lai nodrošinātu, ka mūsu darbības atbilst augstākajiem ilgtspējības standartiem.

Mēs strādājam ar izveidoto piegādes modeli, kas ļauj mums izvēlēties labāko risinājumu un nodrošina vislabāko ilgtspējības ietekmi, pamatojoties uz vietējiem un specifiskiem priekšnosacījumiem. Nav viena risinājuma, kas derētu visiem lauksaimniekiem visos reģionos un valstīs.

Zaļo kafiju iepērkat Dienvidamerikā, Centrālamerikā, Āfrikā un Āzijā. Kuros reģionos saskatāt lielākos izaicinājumus kafijas industrijā ne tikai klimata pārmaiņu rezultātā, bet kopumā vides jautājumos?

Centrālameriku pagājušajā desmitgadē smagi skāra kafijas rūsa (la roya), kas iznīcināja ražu. Kopumā kaitēkļi, slimības un sēnītes, piemēram, la roya un kafijas ogu urbējs, apdraud visus kafijas ražotājus. Līdz ar klimata pārmaiņām izplatās arī kaitēkļi, kuri senāk nespēja nokļūt un izdzīvot vēsākos apstākļos, jo Arabica kafijas pupiņu audzēšanas plantācijas atradās un kalnos un gaisa temperatūra nebija piemērota, lai tie spētu izplatīties.

Centrālamerikā un Latīņamerikā cīnās ar darbaspēka trūkumu, īpaši meklējot kafijas ražas vācējus. Lielākajā daļā kafijas ogu lasīšana ir sezonāls un dažreiz pat darbs, kas veicams dažādās atrašanās vietās.

Kā vērtējat ES Atmežošanas regulu (EUDR) no vides aspekta kafijas industrijā? Vai regula ietekmē kafijas pupiņu pieejamību, regulai aizliedzot turpmāku atmežošanu?

EUDR ir vērienīgs un cēls mērķis, kuru mēs atbalstām. Tomēr regula nebija paredzēta kafijas piegādes ķēdes sarežģīšanai un pasaules mazajiem kafijas audzētājiem. Lauksaimniekiem ir vajadzīga atbilstoša struktūra, pietiekami daudz laika un finanšu resursu, lai izpildītu regulā norādītās prasības. EUDR viņiem rada lielu izaicinājumu, kas nozīmē, ka mazie lauksaimnieki, iespējams, varētu tikt izslēgti no ES tirgus. Ne tāpēc, ka viņi audzē kafiju uz atmežotas zemes, bet tāpēc, ka viņiem trūkst nepieciešamo datu.

Visā vērtību ķēdē mēs redzam, ka smaga administrēšana un datu apstrāde radīs izmaksas visos posmos. Sagaidāms kafijas piegādes trūkums un izmaksu pieaugums, tomēr šobrīd nav iespējams novērtēt, cik lielā apjomā. Kopumā kafijas audzēšana nav mežu izciršanas veicinātājs.

Ilgtspējas pārskatā 2021-2022 minat, ka līdz 2030.gadam 50% Jūsu iepirktās zaļās kafijas būs bioloģiski sertificēta. Kādi ir galvenie soļi, lai sasniegtu šādu mērķi, un vai, Jūsuprāt, mērķis ir ambiciozs?

Šis mērķis ir pārskatīts. 2025. gadā pilnīgi visas mūsu kafijas pupiņās mēs vēlamies iegādāties saskaņā ar ilgtspējības sistēmu, piemēram, Organic, Rainforest Alliance, Fairtrade un citiem ilgtspējības standartiem. Mērķis ir absolūti ambiciozs!

Kamēr pircējs var vadīties pēc sertifikātiem uz iepakojuma, vai ir vēl kādi veidi, kā pieņemt videi draudzīgus lēmumus, pērkot kafiju? Piemēram, reģioni, kuros ir iespējams mazāks resursu patēriņš kafijas audzēšanā, vai kāda kafijas šķirne, kas ir mazāk prasīga?

Sertifikāti ir svarīga mūsu darba sastāvdaļa. Šodien esam viens no lielākajiem “Fairtrade” un “Organic” kafijas iepircējiem un grauzdētājiem, pērkam un grauzdējam lielos apjomos “Rainforest Alliance” sertificētu kafiju. Tomēr sertifikācija nav vienīgais risinājums. Nav tikai viena risinājums, kas būtu piemērots visiem kafijas audzētājiem visos reģionos un valstīs.