Saruna ar SIA “Lejaslīves” par sparģeļiem, bitēm un atpūtas namiņu ar skatu uz govju ganāmpulku
Saruna ar SIA “Lejaslīves” par sparģeļiem, bitēm un atpūtas namiņu ar skatu uz govju ganāmpulku
27.05.2024
Ziemeļu ceļš, turpinot apzināt pārtikas un dzērienu ietekmi uz vidi EIT Food programmas projektā WISEBITES, sarunājās ar SIA Lejaslīves saimniekiem par daudzveidīgu saimniekošanu.
Kā jums izveidojās šāds saimniekošanas formāts - augkopība, biškopība, lopkopība, tūrisms un bišu stropu izgatavošanas darbnīca? Tas prasa ieguldīšanos un zināšanas dažādās jomās.
Šādi saimniekojam, jo tas ir izveidojies dabīgi, no vienas jomas nonākot pie citas konkrētā dzīves situācijā.
Sākotnēji bites, tad inventāra ražošana sev izauga līdz inventāra ražošanai arī citiem. Sparģeļi mums šķita gardi un Latvijā tajā laikā ne tik populāri, lai mums rastos interese par tiem uzzināt ko vairāk. Pāris dobes izauga par lauku, jo bija interese no cilvēkiem. Un tā arī nākamās nozares atnāk pašas, un mēs metamies jaunos izaicinājumos, kas viens otru papildina.
Sparģeļus sākāt audzēt, kad tas vēl nebija izplatīts Latvijā, turklāt jau kopš uzsākšanas to darāt bioloģiski. Ar kādiem sarežģījumiem saskaraties un vai ir kādi bioloģiskās lauksaimniecības praktizēšanas ieguvumi, kas tos atsver?
Pirmkārt, bioloģiskās sertifikācijas ceļš bija garš – 4 gadi. Cīņa ar nezālēm nav vienkārša, jo šie ir daudzgadīgi stādījumi, kur nevar izmantot augseku, kas palīdz ar tām cīnīties. Sparģeļi vienā vietā augs 10 un vairāk gadus.
Kaitēkļu apkarošana ir ierobežota, jo šobrīd par tiem trūkst informācijas. Testējam savā laukā dažādas metodes, kas pieejamas bioloģiskajiem audzetājiem.
Tiek runāts, ka arvien sarežģītāk ir iegūt bioloģisko medu. Savus stropus izvietojat piemeklētās vietās, lai iegūtu kvalitatīvu medu. Tomēr kā vērtējat bioloģiskā medus tendences un iespējas nodrošināt medu bez pesticīdu atliekvielām Latvijā?
Medu neesertificējam, jo sapratām, ka mūsu apkārtnē nav iespējams iegūt bioloģisku medu - apkārt ir intensīva lauksaimniecība. Taču medus kvalitāti tas neietekmē.
Esam piedalījušies dažādos pētījumos par vides tīrību un atliekvielām. Ja ikviens saimnieko pēc labākās sirdsapziņas vai noteikumiem, tad arī produkti, ko iegūst, ir kvalitatīvi.
Zālāju apsaimniekošana, noganot ar liellopiem, pēdējos gados tiek celta gaismā un aktualizēta, kā svarīgs process bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Kādas pārmaiņas pļavā esat novērojuši?
Ideja par teritorijas noganīšanu atnāca pēc viesošanās Sāremā salā, kur govis nogana jūras piekrasti. Pļava tiek atbrīvota no apauguma, krūmu atvasēm, kas ir galvenais, ko vēlējāmies panākt. Pļava arī tiek dabiski mēslota. Tā kā šīs ir neliela auguma ekstensīvas govis, tās saudzīgi nogana teritoriju, neatstājot aiz sevis daudz mēslu. Šis šķiet dabisks veids, kā rūpēties par pļavu un ainavu.
Un kā ir iekļaut savā saimniecībā govju ganāmpulku - ritma maiņa, atbildība? Kādas ir lopiņu pārziemošanas prasības?
Šīs Hailander govis mūsu ziemās jūtas omulīgi un vienīgais, kas tām nepieciešams, ir ūdens un siens, lai ziemā justos labi. Karstās vasarās par karstumu un knišļiem gotiņas nav sajūsmā, tad mēdz meklēt patvērumu kūtī vai krūmos. Protams, ka lopi ir atbildība. Jārūpējas par to, lai netrūkst ūdens un ēdiena, un ir vēl visādi darbiņi. Jābūt gatavībā, ja aizbrauc apraudzīt govis uz dažām minūtēm, tas var izvērsties par vairākām stundām, jo gadās visādi.
Blakus Hailander govju ganībām pļavā esat uzcēluši jauku atpūtas namiņu. Kādas ir jums vērtīgākās atsauksmes no viesiem par atpūtu un nakšņošanu pie dabas? Vai tiek izrādīta interese par Jūsu saimniekošanas metodēm un lopiņu nepieciešamību?
Viesiem patīk ainava, kurā dabiski iekļaujas govis, ko var vērot no loga vai satikt pa ceļam uz namiņu. Mūsuprāt, tās ir mūsu pļavas pievienotā vērtība. Par saimniekošanu interese ir mazāka, bet cilvēki novērtē, ka mūsu ievākto medu var pievienot tējai vai nopirkt, kā arī var nobaudīt svaigi grieztus sparģeļus.
Lai gan arī svaigi plūkts sparģelis ir gards un garšo kā zaļie zirnīši, vai varat padalīties ar kādu no savām mīļākajām sparģeļu pagatavošanas receptēm?
Mūsu biežāk izmantotā pagatavošanas metode ir uz pannas apcepti sparģeļi ar (kaimiņu vistu) oliņu brokastīs, bet lieliski garšo gan mums, gan viesiem sparģeļu pīrāgs. Pamatnei tiek izmantota kārtainā mīkla, ko ieklāj formā, tad liek sparģeļus un visu, ko var atrast ledusskapī vai ko sirds kāro. Pāri pārlej sakultu 200ml saldo krējumu ar 3 olām un mīļākajām garšvielām. Pārrīvē sieru un liek cepties līdz gatavs. Bauda siltu vai aukstu.