Kā jums izveidojās šāds saimniekošanas formāts - augkopība, biškopība, lopkopība, tūrisms un bišu stropu izgatavošanas darbnīca? Tas prasa ieguldīšanos un zināšanas dažādās jomās.

Šādi saimniekojam, jo tas ir izveidojies dabīgi, no vienas jomas nonākot pie citas konkrētā dzīves situācijā.

Sākotnēji bites, tad inventāra ražošana sev izauga līdz inventāra ražošanai arī citiem. Sparģeļi mums šķita gardi un Latvijā tajā laikā ne tik populāri, lai mums rastos interese par tiem uzzināt ko vairāk. Pāris dobes izauga par lauku, jo bija interese no cilvēkiem. Un tā arī nākamās nozares atnāk pašas, un mēs metamies jaunos izaicinājumos, kas viens otru papildina.

Sparģeļus sākāt audzēt, kad tas vēl nebija izplatīts Latvijā, turklāt jau kopš uzsākšanas to darāt bioloģiski. Ar kādiem sarežģījumiem saskaraties un vai ir kādi bioloģiskās lauksaimniecības praktizēšanas ieguvumi, kas tos atsver?

Pirmkārt, bioloģiskās sertifikācijas ceļš bija garš – 4 gadi.  Cīņa ar nezālēm nav vienkārša, jo šie ir daudzgadīgi stādījumi, kur nevar izmantot augseku, kas palīdz ar tām cīnīties. Sparģeļi vienā vietā augs 10 un vairāk gadus.

Kaitēkļu apkarošana ir ierobežota, jo  šobrīd par tiem trūkst informācijas. Testējam savā laukā dažādas metodes, kas pieejamas bioloģiskajiem audzetājiem.

Zālāju apsaimniekošana, noganot ar liellopiem, pēdējos gados tiek celta gaismā un aktualizēta, kā svarīgs process bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.  Kādas pārmaiņas pļavā esat novērojuši? 

Ideja par teritorijas noganīšanu atnāca pēc viesošanās Sāremā salā, kur govis nogana jūras piekrasti. Pļava tiek atbrīvota no apauguma, krūmu atvasēm, kas ir galvenais, ko vēlējāmies panākt. Pļava arī tiek dabiski mēslota. Tā kā šīs ir neliela auguma ekstensīvas govis, tās saudzīgi nogana teritoriju, neatstājot aiz sevis daudz mēslu. Šis šķiet dabisks veids, kā rūpēties par pļavu un ainavu.

Un kā ir iekļaut savā saimniecībā govju ganāmpulku - ritma maiņa, atbildība? Kādas ir lopiņu pārziemošanas prasības?

Šīs Hailander govis mūsu ziemās jūtas omulīgi un vienīgais, kas tām nepieciešams, ir ūdens un siens, lai ziemā justos labi. Karstās vasarās par karstumu un knišļiem gotiņas nav sajūsmā, tad mēdz meklēt patvērumu kūtī vai krūmos. Protams, ka lopi ir atbildība. Jārūpējas par to, lai netrūkst ūdens un ēdiena, un ir vēl visādi darbiņi. Jābūt gatavībā, ja aizbrauc apraudzīt govis uz dažām minūtēm, tas var izvērsties par vairākām stundām, jo gadās visādi.