Kādas, Jūsuprāt, ir latviešu zināšanas par savvaļas augu īpašībām un to lietošanu uzturā, šajā kontekstā domājot tējas?

Daba cilvēkam piedāvā daudz līdzekļu veselības saglabāšanai un uzlabošanai. Latviešu zināšanas par savvaļas augu dziedinošajām īpašībām un to lietošanu uzturā ir ļoti dažādas. Viena sabiedrības daļa uzticas aptiekas farmaceitam, kurš iesaka zāļu tēju, lai novērstu organismā disharmonijas sajūtas. Cita sabiedrības daļa cenšas jau iedziļināties augu pasaulē un paši ievākt ārstniecības augu drogas. Tāpēc viennozīmīgi var teikt, ka Latvijā dzīvojošie novērtē augu valsts dziedinošās īpašības. Katram latvietim virtuves skapītī ir vismaz viena zāļu tēja - ja ne veselībai, tad labsajūtai noteikti. Visi esam dabas pieskāriena bērni un Latvijas dabas zāļu tēja ir kā nektārs dvēselei.

Meklējot alternatīvas, vai kafija ir aizvietojama ar kādiem Latvijā radītiem produktiem, ko iegūst no augiem, tiem sniedzot kafijai līdzīgu efektu uz cilvēka organismu vai pietuvinot garšas ziņā?

Ozolzīļu kafija - tonizējošs dzēriens ar kafijas garšu un patīkamu aromātu. Ja kafijas cienītājs ir gatavs atteikties no kafijas vilinošās smaržas un garšas, tad fermentētā ugunspuķes tēja būs lielisks kafijas aizvietotājs - enerģijas resursam, kā arī  dažādu organismā esošu vainu dziedināšanā. Šī tēja palielina tonusu un dod spēku visai dienai, satur C vitamīnu. Pētījumi pierāda, ka fermentēta ugunspuķes tēja satur spēcīgus antioksidantus un citas veselību veicinošas, imunitāti stiprinošas sastāvdaļas, kas mazina risku saslimt. 

Kādi ir Jūsu ieteikumi videi draudzīgākā savvaļas augu ievākšanā?

Drogas ir vācamas sausā laikā, jo mitri drogu augi var ātrāk sākt bojāties.

Mitrā laikā drīkst ievākt ķērpjus, sūnas, kā arī saknes, sakneņus vai citas pazemes auga daļas.

Pumpurus, ziedus noplūc ar rokām, mizas griež ar asu nazi, sīpolus un gumus izrok ar nelielu lāpstiņu.

Pumpurus ievāc agri pavasarī, ziedus ievāc pilnā plaukumā vai pirms plaukšanas. Pārbrieduši, birstoši ziedi vairs nav derīgi.

• Savvaļas augu vācējiem jāatceras, ka ik gadu jāmaina savvaļas augu vākšanas vietas.

• Daļa audzes jāatstāj neaizskarta.

• Ievākšanas vietās jāatstāj pa vienam-trīs augiem uz kvadrātmetru par sēkliniekiem.

• Pēc sakneņu, sakņu ievākšanas rūpīgi jānolīdzina augsne.

• Ārstniecības augu vācējiem jārūpējas par šo augu sēšanu un izplatīšanu.

Kā notiek ievākto augu žāvēšanas process?

Ievāktās drogas jāžāvē nekavējoties, vēlākais desmit stundas pēc drogu ievākšanas. Augus ieteicams žāvēt mākslīgi radītā siltumā, jo tādā veidā ir iespējams nodrošināt gan temperatūru, gan vēdināšanu - augi ātrāk izžūst un tādā veidā ir iespējams nodrošināt, ka to ķīmiskais sastāvs nemainīsies. Žāvēšanas laikā drogas vismaz vienu reizi dienā ir jāapmaisa. Ja drogas, saspiežot saujā, nesalīp un paberžot sabirst pulverī, tad tās ir izžuvušas, gatavas. 

Ievākto augu žāvēšanas procesi ir dažādi. Augus, kas satur ēteriskās eļļas, žāvē 35-40 °C temperatūrā, jo pie tādas temperatūras neizgaro ēteriskās eļļas. Augļus sāk žāvēt 50 °C un pakāpeniski temperatūru paaugstina līdz 65 °C. Fermentētajām tējām žāvēšanas procesu sāk 40 °C, tad temperatūru paaugstina līdz 50 °C, šādā veidā saglabājots tējai augļu aromātu.

Vai līdz šim esiet novērojuši kādas augu sugas izzušanu klimatisko vai vides apstākļu ietekmē? 

Katru gadu dabā ir vērojamas izmaiņas. Pilnīgu kāda auga sugas pazušanu klimatisko vai vides apstākļu ietekmē neesam novērojuši. Kaitēkļi (vaboles, tinēji) ar katru gadu paliek arvien vairāk. Tie manāmi ietekmē augu augšanas, attīstības un vairošanās procesus.