Kā vērtējat vietējo produktu un garšu mantojumu Latvijā? Kā tas spēj pastāvēt mūsdienās vietējā tirgū, tai skaitā kafeja?

Vecās pavārgrāmatās varam lasīt dažādas dzērienu receptes, bet ne visas ir pa prātam mūsdienu cilvēkam. Mūsdienās tirgus nav plašs, bet ir savi fani, kuriem patīk šie dzērieni un tos lieto regulāri. Interese ir, un cilvēki labprāt mēģina pagaršot.

Kas, Jūsuprāt, varētu pamudināt iedzīvotājus Latvijā mainīt ievestās kafijas lietošanas paradumus par labu Latvijā ražotiem alternatīvajiem produktiem? 

Kafijas lietošanas tradīcija ir iesakņojusies, bet diemžēl strauji zūd ievestās kafijas kvalitāte. Tāpēc cilvēki meklē alternatīvu, kvalitatīvu produktu. Labi, ja šis dzēriens ir ļoti līdzīgs kafijai – tumšs, karsts, uzmundrinošs, rūgtens dzēriens.

Pārliecinoša, intriģējoša reklāma ar jaunā produkta labo īpašību uzsvēršanu var likt cilvēkiem mainīt kafijas lietošanu. Tai jābūt ērtai lietošanā, pagatavošanā, aromātiskai, ar veselīgu pievienoto vērtību.

Klimata pārmaiņu rezultātā pasaulē samazinās kafijas raža. Vai esat novērojusi klimata pārmaiņu ietekmi uz kādu no kafejas izejvielām?

Klimats mainās. Salnas ietekmē ozolzīļu ražu, sausums apdraud cigoriņu ražu. Vairāk jāpiedomā pie zemes apstrādes un ražas audzēšanas agrotehnikas.

Cik pašpietiekami un noturīgi pret slimībām, kaitēkļiem ir cigoriņi augšanas laikā? Vai tiem ir nepieciešama papildus laistīšana, kādi augu aizsardzības līdzekļi?

Cigoriņi ir samērā noturīgi pret slimībām. Lapas gan mēdz noēst zālēdāji, bet kaitēkļi nav novēroti. Cigoriņš pat uzlabo augsni. Sausās vasarās būtu jālaista.

Vai un kā izejvielu audzēšanā un kafejas ražošanā pievēršat uzmanību vides aspektiem? Varbūt saimniecībā un kafejas ražošanā ir ieviesti kādi aprites principi, lai samazinātu atkritumu daudzumu?

Lauku mēslošana tiek veikta ar organiskiem mēsliem. Tas būtiski uzlabo smilšmāla struktūru. Ražošanā izmanto saknes, savukārt lapas tiek izbarotas mājdzīvniekiem (uzlabo vielmaiņu, veselīgāki). Tāpat arī atgriezumi no cigoriņiem un burkāniem tiek izbaroti mājdzīvniekiem. Ozolzīļu čaulas izmanto kurināšanai vai mulčēšanai. Atbirumi no kaltēšanas tiek izbaroti trušiem. No pārējiem bioloģiskajiem atbirumiem tiek veidots komposts, tāpēc tādu neizmantotu atkritumu no ražošanas procesa nav.