ES Atmežošanas regulas ietekme uz tirgu un vidi. Saruna ar Preferred by Nature.
Embedded Files
05.06.2024
Turpinot apzināt pārtikas un dzērienu ietekmi uz vidi EIT Food programmas projektā WISEBITES, sarunājāmies ar Preferred by Nature pārstāvi Latvijā par ES Atmežošanas regulas ietekmi uz produktu pieejamību, globālā tirgus spēju pielāgoties regulas nosacījumiem un par regulas lomu atmežošanas ierobežošanā.
ES Atmežošanas regula (EUDR) skar gan nelegālo, gan legālo atmežošanu. Regulas 3.pantā teikts, ka jāizpildās visiem trim ierobežojumiem. Vai tas nozīmē, ka legāla atmežošana, kas atbilst pirmproduktu ražotājvalsts tiesību aktiem, nav pieļaujama?
EUDR definē “atmežošanu” kā “...meža pārvēršanu lauksaimniecībā izmantojamā zemē, neatkarīgi no tā, vai to ir vai nav izraisījis cilvēks”. Tāpēc attiecīgās preces vai produkti, uz kuriem attiecas EUDR darbības joma, nevar nākt no zemes, kurā notikusi atmežošana, neatkarīgi no tā, kā ražošanas valsts definē atmežošanu, un neatkarīgi no tā, vai to uzskata par likumīgu vai nelikumīgu atmežošanu.
Ņemot vērā to, ka atmežošana, kas notiek teritorijās, kuras juridiski klasificētas kā “lauksaimnieciski izmantojamas”, ir liela problēma gan ES, gan ārpus tās (piemēram, koku stādījumi, kas uz laiku ierīkoti citādi lauksaimniecībā izmantojamās zemēs), mēs sagaidām, ka Eiropas Komisija turpmākajās vadlīnijās sīkāk izstrādās atmežošanas definīciju un noteiks, ko uzskata par “lauksaimniecisku izmantošanu”.
Un attiecīgi ES neiepērk pirmpreces, kas neatbilst nosacījumam "pirmpreces ir ražotas, izmantojot zemi, kurā pēc 2020. gada 31. decembra nav veikta atmežošana"?Ir pareizi, ka attiecīgās preces vai produktus nevar laist ES tirgū vai eksportēt no ES, ja tie “ir ražoti zemē, kurā pēc 2020. gada 31. decembra ir notikusi atmežošana”.
Vai Atmežošanas regula ir ietekmējusi globālo tirgu un pirmproduktu pieejamību?
Tā kā regula pilnībā stāsies spēkā tikai 2024. gada beigās, iespējams, vēl ir pāragri runāt par to, kā tā ir ietekmējusi vai, iespējams, ietekmēs pasaules tirgus.
Pastāv zināmas bažas, ka, attiecībā uz tām precēm, kuru ražošanā galvenā loma ir sīksaimniecību kopienām (valstīs, kas ir ārpus ES), šīm kopienām var būt grūti izpildīt dažas regulas prasības, kas var novest pie to izslēgšanas no tirgus. Tomēr tas vēl nav skaidri zināms.
Turklāt mēs redzam dažas pārmaiņas saistībā ar citiem globālā tirgus aspektiem. Piemēram:
Jauni tehnoloģiskie risinājumi, lai pārvaldītu piegādes ķēdes datus un lai palīdzētu uzņēmumiem izpildīt regulā noteiktos mērķus attiecībā uz ģeogrāfiskās atrašanās vietas datu sniegšanu vai nodrošinātu, ka to produkti nav atmežoti. Daudzi uzņēmumi izmanto ar regulu saistīto rīku un pakalpojumu sarakstu, kas strauji paplašinās, lai atbalstītu uzņēmumu piegādes ķēdes izsekojamību, datu pārvaldību vai, izmantojot ģeotelpiskās analīzes jomā, lai palīdzētu novērtēt atmežošanas riskus.
Sertifikācijas shēmu ieviešana un izmantošana kā riska mazināšanas instruments. Daudzi uzņēmumi, uz kuriem attiecas regula, piegādes ķēdē atrodas tālu no produktu izcelsmes vietas - meža vai saimniecības. Sertifikācijas shēmas tiek vērtētas no jauna, lai saprastu, cik lielā mērā tās atbilst regulai. Uzņēmumus interesē dažādu shēmu sniegtās iespējas risku mazināšanā. Tomēr viņi arī vēlas uzzināt par jebkādiem trūkumiem vai neatbilstībām, kas varētu pastāvēt salīdzinājumā ar regulu.
Vai pirmproduktu izcelsmes valstīs ražotāji varēja pagūt pielāgoties regulai un kopš tās stāšanās spēkā ir nodrošināts pietiekams produktu piedāvājums ES tirgum?
Ražotāji ražošanas valstīs pašlaik pielāgo savu darbību. Daudzās pasaules valstīs tiek pieliktas ievērojamas pūles, lai nozares, kas saistītas ar galvenajām precēm, saskaņotu ar EUDR prasībām. Valstis ievieš izsekojamības un citas nodrošinājuma sistēmas, lai atbalstītu datu nodošanu piegādes ķēdēs un citus atbilstības pasākumus. Tās arī palīdz galvenajām nozarēm sagatavoties, lai reaģētu uz regulu.
ES sniedz tehnisku un finansiālu atbalstu, īstenojot dažādus projektus un iniciatīvas.
Vai bez regulas ieviešanas tirgus nevarēja sakārtoties pats un ierobežot atmežošanu?
Ir grūti pateikt, kas būtu vai varētu notikt citos apstākļos. Lai gan, ja tirgus pats būtu varējis ierobežot mežu izciršanu, tas noteikti to jau būtu izdarījis. Ar brīvprātīgu rīcību vien, iespējams, nepietiek.
Kā piemēru var minēt Global Canopy iniciatīvu Forest 500, kas atspoguļo to uzņēmumu un finanšu iestāžu darbību, kuras visvairāk iesaistītas tropu mežu izciršanā. Tās jaunākajā ziņojumā (2024) uzsvērts, ka gandrīz ceturtā daļa (23%) uzņēmumu un finanšu iestāžu, kuru darbību Forest 500 ir novērojis pēdējo 10 gadu laikā, joprojām nav publicējuši nevienu apņemšanos vai politiku mežu izciršanas jomā. Nemaz nerunājot par tās īstenošanu.
ES Atmežošanas regulā (16.apsvērums) apgalvots, ka gandrīz 90% no pasaules mežu izciršanas joprojām izraisa lauksaimniecības paplašināšanās un vairāk nekā puse no mežu izzušanas ir saistīta ar mežu pārvēršanu aramzemē, savukārt lopu ganīšana ir atbildīga par gandrīz 40% mežu izzušanas gadījumu. Skatiet arī šo rakstu par mežu izciršanas iemesliem.
Kā un kādā apjomā regula skar ražošanas uzņēmumus Latvijā?
Šis regulējums ietekmē Latvijas uzņēmumus tāpat kā citu valstu uzņēmumus. Latvijas uzņēmumiem, kas attiecīgos produktus laiž ES tirgū vai eksportē no ES, būs jāveic likumības pārbaude saskaņā ar EUDR 8.pantu.
Attiecībā uz uzņēmumiem, kas Latvijā ražo produktus, uz kuriem attiecas EUDR, var būt salīdzinoši vieglāk laikus izpildīt regulas prasības. Pirmkārt, tas ir tāpēc, ka produktu ražošanas un piegādes ķēdes ir īsas, un, otrkārt, regulā noteiktie atmežošanas procesi valstī nav izplatīti.
Jāatzīmē arī tas, ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, ir ļoti attīstīti ĢIS dati un kompetento iestāžu (LAD, VMD, LVM GEO u.c.) izstrādātie IT risinājumi, kas atvieglos regulā noteikto koordinātu ievadīšanu un nodošanu turpmākajiem piegādes ķēdes posmiem. Bažas varētu radīt tikai tas, ka daudzi ražotāji, kas nav pienācīgi informēti, nebūs laikus sagatavojušies un var saskarties ar problēmām pēc 2024. gada 31. decembra.
Globālais tirgus, kā ASV, Lielbritānija un, lai gan mazākā mērā, bet arī Ķīna, ievieš atmežošanu ierobežojošus importa nosacījumus. Tomēr kādas atmežošanas problēmas saistībā ar lauksaimniecības zemju paplašināšanu vēl pastāv un kādas ir nākotnes prognozes?
Mežu izciršanas perspektīvas ir atkarīgas no kolektīvas rīcības visā pasaulē privātā, politiskā un komerciālā līmenī. EUDR nav universālais līdzeklis un viena pati par sevi neatrisinās mežu izciršanas problēmu.
Klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un pasaules dabas kapitāla iznīcināšana sasniedz vēl nepieredzētu līmeni. Šīs globālās krīzes, kas attīstās, ir reālas. Mums visiem ir jāapvienojas cīņā pret mežu izciršanu.
Skatīt ES Atmežošanas regulu.
Page updated
Google Sites
Report abuse