Par dabisko zālāju saglabāšanu un vēlmi saimniekot dabai draudzīgi. Saruna ar “DRUBAZAS” saimnieku Ģirtu Dzērvi
Par dabisko zālāju saglabāšanu un vēlmi saimniekot dabai draudzīgi. Saruna ar “DRUBAZAS” saimnieku Ģirtu Dzērvi
28.05.2024
Turpinot apzināt pārtikas un dzērienu ietekmi uz vidi EIT Food programmas projektā WISEBITES, sarunājāmies ar SIA Drubazas saimnieku Ģirtu Dzērvi par dabisko zālāju saglabāšanu un vēlmi saimniekot dabai draudzīgi.
Vai ilgtspējīga dabisko zālāju apsaimniekošana ir paaudzēs pārņemta un saglabājusies tradīcija vai Jūsu iniciatīva, pārliecība un redzējums?
Tā ir paaudzēs pārņemta - turpinu vecāku iesākto iniciatīvu zālāju atjaunošanā.
Man tā pat kā maniem vecākiem bērnības atmiņās labi iespiedies vasaras siena laiks, jo tas ir gan patīkams, gan smags darbs. Ja esi tajā visā uzaudzis un ieguldījis savu darbu, tad redzējums izveidojas līdzīgs, lai saglabātu dabiskās pļavas. Tik, laikiem ejot, ir mainījušās idejas, kā to ilgtspējīgi panākt.
Apzinoties, ka lopkopība ir viena no izaicinošākajām nozarēm, kas ir motivējis apsaimniekot dabiskos zālājus, izmantojot lopus?
Ieguldītais smagais darbs ir motivējis atsākt lopkopību, īpaši nogāzēs esošie dabiskie zālāji. Vairākus gadus nogāzēs zālāji tika pļauti ar trimmeri, siens ar rokām nogrābts un nonests. Gadiem ejot, sapratu, ka tas smagais darbs mani izdedzina un ilgtspējības princips sāk zust.
Tad nekas cits neatlika, kā attīstīties un atsākt lopkopību. Tam jāpateicas „Latvijas Dabas fondam”, ar kura palīdzību saimniecībā varēju realizēt uz ilgtspējīgu zālāju apsaimniekošanu vērstu projektu GrassLIFE.
Braucot garām “Drubazām”, vienmēr skatu piesaista ne tik bieži sastopamais jostainais liellopu raksts, kas izceļas pļavu ainavā. Kādas šķirnes liellopus izvēlējāties un kāpēc?
Tika izvēlēti Galovejas šķirnes liellopi. Sākumā domāju, ka, skatoties, cik dažādas šķirnes pieejamas, būs grūti izvēlēties, bet, izvērtējot plusus un mīnusus, šī šķirne likās visatbilstošākā esošiem zālājiem.
Saimniecībā lielākajā daļā dabisko zālāju zāles masa ir neliela, tai piemērotākās ir ekstensīvās liellopu šķirnes. Zālājos ir kadiķu audzes, lai tās ilgtspējīgi apganītu saudzējot, nepieciešami liellopi bez ragiem. Īpaši retā kaļķainā zāļu purvā aug daudz aizsargājamu augu un dažas īpaši aizsargājamas gliemežu sugas, tāpēc piemērotāki ir liellopi ar mazāku svaru, radot mazāku slodzi uz augsni.
Pats savukārt gribu, lai būtu vieglāka liellopu audzēšana. Galovejas šķirnei ir vieglas dzemdības un mātes labi rūpējas par teļiem, ir piemērotas nogāzēm ar izturīgiem nagiem. Zālāju nav daudz, tāpēc ganāmpulks ir neliels un, lai būtu lielāks ieguvums, izvēlējos attīstīt tīršķirnes liellopu audzēšanu.
Šī gada sākumā “Drubazas”, kā pļavas tūrisma saimniecība, ir viena no pirmajām Latvijā, kas ir saņēmusi zīmi “Dabisko pļavu produkts”. Vai nākotnē plānojat arī ražot kādus produktus zem šī zīmola?
Jā, ir vēlme ražot pļavas produktus, jo, lai ilgtspējīgi saimniekotu zālājos, tiem sevi jāspēj ekonomiski uzturēt, lai nav atkarība no subsīdijām. Vaislai izmanto tos labākos liellopus, un pārējos tad varētu realizēt gaļas produktos ar pievienoto vērtību - vietējais un dabiskos zālājos nobarots. Vēl ir vēlme pēc dabisko augu sēklas produkta, jo Latvijā ir cilvēki, kuri atjauno savus zālājus, bet īsti nav kur nopirkt dabisko zālāju sēklas. Saimniecības budžets ir neliels, bet šo produktu izveide prasa finansiālu ieguvumu, tāpēc vēl neesmu līdz tiem ticis, bet ar laiku nonākšu.
Jūsu saimniecībā tiek audzētas arī vīnogas un ražots vīns. Kādus ilgtspējas procesus esat ieviesuši vai izmēģināt, kas tieši vai pastarpināti attiecas uz vides saudzēšanu?
Mērķis, uz ko tiecamies, ir audzēt vīnogas bioloģiski, lai nonāktu līdz bioloģiskam vīnam. Tāpēc, gadiem ejot, mācāmies, smeļamies idejas un eksperimentējam.
Galvenais ir izvēlēties atbilstošākās vīnogu šķirnes Latvijas klimatam un atbilstoši sagatavot augšanas vidi, jo vēlamies veselīgas vīnogas ar labām ražām. Lai saudzētu vidi, ir daudz lietu, ko var darīt. Piemēram, vīnogu audzēšanas slejas ierīkotas horizontāli nogāzei; rindstarpās nav atklāta augsne; apdobēs izmantojam mulču; liellopi nodrošina ar dabisko mēslojumu; vīnogu izspiedes atgriežas vīnogulājā kā augsnes ielabotājs.
Kādas iespējas saskatāt zīmei "Dabisko pļavu produkts" un kāda, Jūsuprāt, būtu motivācija citām saimniecībām pievienoties šai iniciatīvai?
Šī ir viena no iespējām veicināt dabisko zālāju ilgtspējīgu attīstību, lai veiksmīgāk realizētu no pļavām nākušos produktus. Saskatu labu reklāmu un atpazīstamību tirgū, kā arī pircēja izglītošanu par produktu vērtībām un to labo ietekmi, izvēloties šos produktus. Šīs ir arī galvenās lietas, lai motivētu citas saimniecības.
Tā pat ir vērtīgas „Dabisko pļavu produkta” rīkotās mācības, semināri un saimniecību apskates. Ja mērķis ir viens „ilgtspējīga nākotne dabiskiem zālājiem”, tagad viens nav cīnītājs un ir jānāk kopā.