Paliju audzēšana “sauszemē” un recirkulācijas akvakultūras perspektīvas. Saruna ar Zivs uz ledus
Embedded Files
20.06.2024
Turpinot apzināt pārtikas un dzērienu ietekmi uz vidi EIT Food programmas projektā WISEBITES, sarunājāmies ar "Zivs uz ledus" vadītāju par recirkulācijas akvakultūras perspektīvu un vides ietekmes mazināšanu zivsaimniecībā.
Kuri bija noteicošie faktori, kas Jūs mudināja uzsākt uzņēmējdarbību akvakultūras nozarē?
Man ļoti patīk makšķerēt, tomēr jāpatur prātā, ka zivju resursu ir tik, cik ir, tāpēc vienmēr ir licies svarīgi, lai zivju resursi saglabātos pietiekoši. Man kā makšķerniekam ir ļoti simpātisks “catch un release” (noķert un atlaist) princips. Savukārt, ja vēlamies ēst zivju produktus, ir labi, ja ir iespēja nopirkt augstvērtīgu produktu. Turklāt savvaļā ķertas zivis, piemēram, līdaka var būt ar dažādiem parazītiem, tādējādi pakļaujot savu ķermeni nevajadzīgam riskam.
Šo paturpinot, kādas galvenās akvakultūras priekšrocības un trūkumus saskatāt attiecībā uz vides ietekmi?
Vides jautājums vienmēr ir bijis aktuāls, un ir svarīgi, ar ko salīdzinām. Ja skatāmies no sava biznesa skatu punkta, tad palijas alternatīva ir lasis vai forele. Turklāt liela daļa patērēto jūras velšu tiek audzēta krātiņos. Recirkulācijas akvakultūra, kas tiek pielietota mūsu uzņēmumā, un krātiņi ir divas fundamentāli atšķirīgas sistēmas.
Zivju audzēšana krātiņos ir videi mazāk draudzīgs biznesa modelis nekā recirkulācijas tipa sistēmas, jo krātiņos audzēto zivju fēces paliek ūdenī - dabai pašai jātiek ar šo galā. Šādas zivju dūņas (ekskrementi) nelielā telpā lielā daudzumā veido vides piesārņojumu. Protams, viss atkarīgs no apjoma. Recirkulācijas sistēmā viss tiek savākts un ūdens tiek attīrīts, tādā veidā nenodarot kaitējumu dabai.
Arī labturības kontekstā jāskata slimību un antibiotiku aspekts. Slimību riski būtiski palielinās, ja zivis dzīvo lielā blīvumā un mazkustīga dzīvesveida aptākļos, kā rezultātā veidojas aptaukošanās un būtiski palielinās risks izmantot antibiotikas, lai zivis neaizietu bojā.
Krātiņos audzēto zivju blīvums var sasniegt līdz pat 200 kg/m3. Mūsu audzētavā tiek nodrošināts zivju blīvums 40-50 kg/m3 un tiek ievēroti labturības nosacījumi, tāpēc zivs ir aktīvas un jūtas labi, tādējādi arī neslimo.
Akvakultūras sistēmā mēs izmantojam pazemes ūdeni, nodrošinām zivij labus apstākļus, izaudzējam tīru produkciju, patērētājs ir ieguvējs, savukārt caur attīrīšanas iekārtām atdodam atpakaļ tīru ūdeni.
Kāda šobrīd ir ES nozares politika, atbalsts un virzība zivsaimniecībā?
Runājot par Eiropu, recirkulācijas tipa sistēmas ir atbalstāmā un prioritārā nozare. Krātiņi arī “kāpj ārā no ūdens uz sauszemes”, piemēram, arī Norvēģijā tiek novērota krātiņu nomaiņa uz sauszemes sistēmām. Mana pārliecība ir tāda, ka tuvāko 10-15 gadu laikā visi krātiņi būs “izkāpuši” uz sauszemes. Ir visādi gājis, bet ir pārliecība, ka uzņemts pareizais virziens.
Vai esat aprēķinājuši ražošanas procesa ekoloģisko pēdu?
Neesmu rēķinājis ekoloģisko pēdu, bet būtu tas jāizdara. Tomēr jāsaprot viena fundamentāla lieta - Latvijā mēs esam liels akvakultūras uzņēmums, bet nozarē - hobija līmeņa spēlētāji. Globāli akvakultūrā CO2 pēda pret citu nozaru saražotā proteīna, kā liellops, CO2 pēdu ir mazāka, tāpēc akvakultūra tiek uzskatīta par “low-carbon” (oglekļa mazietilpīgu) proteīnu.
Mums ražošanas procesā svarīgākais ir stabila kvalitāte un garšas nianses. Piemēram, barība, ko iegādājamies no, mūsuprāt, labākā zivju barības ražotāja pasaulē Biomar, tiek ražota ne tikai pēc visaugstākajiem kvalitātes, bet arī vides standartiem. Tas būtībā arī izsaka visu.
Kādus aprites risinājumus esat vai plānojat ieviest?
Jāsaprot, ka aprite – tas ir ekonomiski izdevīgi, nevis zaļināšanas pašmērķis. Izvēļu pamatā jābūt loģikai. Kad paplašināsimies, tad ideālais variants ir “zero waste” (bezatkritumu) princips.
Jau no pirmās dienas esam pievērsuši vērību projekta dizainam, lai pēc iespējas mazāk radītu uztilizējamus un konvertējamus blakusproduktus. Līdz šim neatrisināta problēma bija zivju ķidu un zivju dūņu utilizācija, jo, piemēram, apkārt esošo biogāžu stacijas nelabprāt pieņem “svešu” mēslojumu, savukārt ķidu nodošana miltu pārstrādei ir dārgs process. Šodien izskatās, ka būs izdevies atrast biogāzes staciju tuvākajā reģionā, kas gatava mūsu zivju radītos atkritumus pieņemt pārstrādei.
Runājot par iepakojumu, putu polistirolam (EPS) nav alternatīvu svaigu zivju produktiem. Tiklīdz ieviesīsim zivju apstrādi, būs pieejams videi draudzīgāks iepakojums, ko tad arī lietosim.
Alternatīvās enerģijas izmantošanā, ņemot vērā, ka mūsu elektroenerģijas patēriņš ir nemainīgs, viennozīmīgi ir plāns izmantot saules enerģiju. Taču jāsaka godīgi - labi, ka nesasteidzām saules paneļu iegādi, jo šobrīd tie maksā pat 4 reizes mazāk nekā iepriekš.
Recirkulācijas sistēma pasaulē ir salīdzinoši jauns biznesa modelis un vēl ir tā pirmsākumos, lai gan pirmās sistēmas tika ieviestas jau pirms 40 gadiem. Sistēma ir sarežģīta, iespējams, kaut kas vēl uzlabosies un mainīsies. Tai pašā laikā šis ir videi draudzīgākais veids, kā audzēt zivis industriālos apjomos, un esmu pārliecināts, ka mēs varam kļūt par lielāko paliju ražotāju Eiropā.
Page updated
Google Sites
Report abuse